Dzejoļa motīvs ir paust sajūtas un pārdzīvojumus, kas atnāk līdzi ar mīlestību.
Dzejoļa liriskajam Es rodas grūtības precīzi noteikt, kas ir mīlestība, varbūt pat pietrūkst drosmes atzīt šo burvīgo sajūtu sevī. Viņš vairākkārt mēģina aizdzīt savu sirdi pēc iespējas dziļāk iekšā, lai mīlestība neaizsniegtu to, tomēr pienāk laiks, kad kļūst skaidrs, kā šī mīlestība ir īsta, tātad nāk no iekšpuses, no pašas sirds. Ar vārdiem “smejas par tevi un par tevi raud” tēls beidzot atzīstās mīlestībā.…
