Uz šo brīdi Latvijā realizēt publisko varu tiesu nolēmumu izpildes jomā valsts ir pilnvarojusi tiesu izpildītājus. „Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.”1 Latvijā tiesu izpildītājs ir deleģēts pildīt valsts varas funkcijas, un tādēļ viņš ir amatpersona. „Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.”2 Tā kā tiesu izpildītājam Latvijā amats ir piešķirts oficiāli – ar likumu, tad savā darbībā viņam ir zināms monopols. Savukārt Francijā tiesu nolēmumu izpildes procedūrā ir iesaistīti ne tikai tiesu izpildītāji, bet arī izpildes tiesneši – specializētās tiesu instances pārstāvji, kuru darbību nosaka īpaši normatīvie akti un kuru galvenais uzdevums ir izskatīt iesniegumus, sūdzības un izšķirt strīdus, kas rodas nolēmumu izpildes procesā.3 Latvijā: Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības, izņemot šā likuma 617.pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzētās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.4
Prasības, kas tiek izvirzītas personām, lai tās varētu strādāt tiesu izpildītāja profesijā, Francijā un Latvijā ir līdzīgas. Pamatā tās attiecas uz pilsonību, izglītību, juridiskā darba pieredzi un morālajām īpašībām. Francijā tiesu izpildītāju statusu vēl ar vien regulē 1945.gada 2.novembra akts, kurā gadu gaitā izdarīti grozījumi un papildinājumi. …
