Termins „statistika” cēlies no latīņu vārda „status” – „noteikts lietu stāvoklis”. Pašreiz ir ~ 1 000 statistikas definīcijas, tādēļ to lieto dažādās nozīmēs, bet visbiežāk par statistiku sauc:
īpašu praktiskās darbības nozari, kura nodarbojas ar statistisko datu iegūšanu, apstrādi un analīzi;
zinātni, kura izstrādā teorētiskos atzinumus un metodes, kuras izmanto statistikas praksē;
datus, kuri uzrādīti uzņēmuma, organizācijas, nozares atskaitēs, publicēti krājumos un presē. Dati ir statistiskā darba rezultāts.
Bieži vārdu „statistika” saprot kā apzīmējumu vārdiem „statistiskā metodes” – metodes, kuras lieto pie datu savākšanas, attēlošanas, analīzes un interpretācijas.1 Statistikas zinātnei ir vairākas īpatnības:
statistika pēta nevis atsevišķus faktus, bet masveida sociāli ekonomiskās parādības un procesus, kuri parādās kā daudzi atsevišķi fakti, kuriem piemīt kā individuālās, tā arī kopējās pazīmes;…
