Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 1.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 2.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 3.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 4.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 5.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 6.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 7.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 8.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 9.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 10.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 11.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 12.
  • Referāts 'Latvija 19.gadsimta pirmajā pusē', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Kurzemes zemnieku stāvokļa pasliktināšanās    4
  1812. gada karš Latvijas teritorijā    4
  Dzimtbūšanas atcelšana Latvijas teritorijā    5
  Kurzemes zemnieku brīvlaišana    5
  Vidzemes zemnieku brīvlaišana    5
  Latgales zemnieku brīvlaišana    6
  Uzvārdu došana latviešu zemniekiem    7
  Pārejas kustība pareizticībā    8
  1841. gada nemieri    8
  Pārejas kustības iemesli    8
  Pārejas kustības sākums    10
  Kustības izplatīšanās    10
  Luterāņu garīdznieku, muižnieku un krievu valdības zturēšanās    11
  Kopsavilkums    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
19. gadsimta pirmās puses notikumi latviešu dzīvē ienesa daudz pārmaiņu. Tās bija gan pozitīvas, gan negatīvas. Tika pārciests karš Latvijas teritorijā, tomēr vēlāk tika atcelta dzimtbūšana. Dzimtbūšanas atcelšana un arī pasu izsniegšana atvieglināja zemnieku dzīvi, viņi vairāk lemt paši par savu nākotni – kur dzīvot un pie kā strādāt. Tāpat arī pārejas kustībai pareizticībā bija savi plusi un savi mīnusi. Īstenībā jau katrā notikumā iespējams atrast kaut ko labu un kādu trūkumu.

Kurzemes zemnieku stāvokļa pasliktināšanās
Kurzemes zemnieku vispārējais stāvoklis XIX gs. Sākumā kļuva sliktāks. Muižnieki sāka stipri palielināt zemnieku nastas. To darīja kroņa, t. i., bijušo hercoga muižu nomnieki. Tāpēc 1811. gadā daži kroņa muižu zemnieki griezās pie ķeizara ar lūgumu, lai atceļ dzimtbūšanu un klaušas pārvērš naudā. Šim lūgumam pagaidām nebija seku, jo drīz iesākās Krievijas karš ar Napoleonu (1812). Šai karā cieta arī Kurzeme. Sevišķi zemniekiem tas atnesa lielu postu.
1812. gada karš Latvijas teritorijā
Sagaidot franču iebrukumu, jau 1812. gada pavasarī Kurzemē sapulcējās daudz krievu karaspēka. Zemniekiem bija jādod šī karaspēka vajadzībām zirgi, rati, lopi un pārtika. Kad jūnija mēnesī krievi steidzīgi atkāpās, no zemniekiem pieprasīja apmēram 25000 šķūtnieku, kam vajadzēja sekot armijai vairāku simtu verstes. Tad Kurzemē ienāca franču karaspēks, kas pa lielākai daļai sastāvēja no prūšu kareivjiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants