Elektroniskā "nauda" jeb plastikāta karte
Elektroniskā nauda ir bezskaidras naudas norēķinu forma. Tā ir magnētisko svītru kartes un čipkartes. Elektroniskās naudas lietošana ir ērta, droša un daudz lētāka.
Elektroniskā nauda ir naudas līdzekļi, kas reģistrēti elektroniskā ierīcē – viedkartē vai datora atmiņā. Tie ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību. Elektronisko naudu pieņem kā maksāšanas līdzekli citas personas, kuras nav šīs elektroniskās naudas emitenti.
Vēsture liecina, ka pirmās plastikāta kartes parādījās jau 20. gadsimta sākumā. Tās ieviesa ASV lielās naftas kompānijas, lai atvieglotu norēķinus naftas uzpildes stacijās. Taču būtiska nozīme elektroniskās naudas attīstībā bija Diners Club debetkartēm, kuras ieviesa 1950. Gadā, lai samaksātu par pakalpojumiem restorānos un viesnīcās vairākās ASV pilsētās. Debetkartes ideja radās Ņujorkas kredīta izsniegšanas firmas īpašniekam Frenkam Maknmare. Kādā dienā viņam nepietika naudas, lai restorānā norēķinātos par pusdienām. Viņš ierosināja noorganizēt klubu, kura biedri varētu pusdienot restorānā uz kredīta. Drīz vien šī ideja tika īstenota. Tika nodibināts Diners Club.
1958. gadā jau tika izlaista pirmā universālā debetkarte American Express. Tās izmantošanas iespējas bija daudz plašākas. Plastikāta kartes ASV kļuva arvien populārākas. Tās sāka izdot daudzas bankas.
…
