Es zinu cilvēkus, kas ,dzirdot vārdu Aleksandrs Čaks, spēj izplūst līdzjūtības un laimes asarās. Zinu cilvēkus, kas ir „apreibuši” no Čaka dzejas, turklāt zinu arī tādas personas, kuras bez Čaka dzejas nebūtu personības…
Tomēr vislabāk es zinu kā ir ar mani. Esmu cilvēks, kas lasa maz, bet man ir savs viedoklis par A. Čaku un viņa dzeju. Ir tāds teiciens, „Tas ir mans mīļākais….”, jā, tā ir Čaks ir mans mīļākais dzejnieks, jo man patīk tas, par ko viņš raksta un kā viņš raksta. Es īsti nemāku to izstāstīt, kā Čaks raksta, bet viņa dzejā ir kaut kas tāds, kas mani piesaista un liekas ļoti interesants. A. Čaks ir tas cilvēks, kas pirmais ir uzdrīkstējies pilsētu, kā objektu, pārvērst par suverēnu mākslas objektu. Pirmais cilvēks, kas atspoguļojis Rigas patieso seju dzejā.…
