Konstruktīvisma principu un Gārdnera teorijas izmantošana bibliotēku lietotāju apmācības procesā

1. Konstruktīvisma teorijas būtība
Informācijpratības prasmju apguve kļūst par pamatu bērnu daudzpusīgai un harmoniskai attīstībai, tāpēc aktivizējas diskusija par informācijas sabiedrībā pielietotām mācību teorijām un metodikām. Šajā kontekstā informācijas zinātnei sadarbībā ar pedagoģijas un psiholoģijas zinātnēm jārisina problēma, kā veidot efektīvu lietotāju apmācību procesu Latvijas bibliotēkās. Lai iegūtu kvalitatīvus izglītojošos un attīstošos rezultātus informācijpratības apgūšanā, jāakcentējas uz bērna prasmi mācīties. Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek veltīta tieši mācīšanās procesam.
20. gadsimtā pastiprinājās pētījumi kognitīvajā psiholoģijā. Šis virziens radās sakarā ar kibernētikas un informātikas attīstību, kā arī ar augsta līmeņa programmēšanas valodas un informācijas tehnoloģiju izstrādāšanu. Tas bija reakcija uz visu psiholoģijas koncepciju trūkumiem, kas pazemināja domāšanas nozīmi. Kognitīvajā psiholoģijā galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā cilvēks uztver, pārstrādā, glabā un izmanto dažāda veida informāciju. Psihologi salīdzināja kognitīvos procesus ar skaitļošanas mašīnas programmu. Viņus interesēja, kā iekārtota cilvēka apziņa un indivīda zināšanu sistēma. Kognitīvās psiholoģijas galvenais speciālais termins ir „shēma”. Tas ir cilvēka galvā esošais informācijas vākšanas un apstrādes plāns. Kognitīvās shēmas veidojas cilvēka individuālajā pieredzē, bet daļēji ir iedzimtas, kas ļauj noteiktā veidā uztvert, pārstrādāt un glabāt informāciju par pagātni, tagadni un iespējamo nākotni (4, 65.lpp.).
Kognitīva psiholoģija deva pamatu dažādu mācību teoriju radīšanai: Žana Piažē (Jean Piaget) kognitīvisma mācību teorija, kas mācīšanos saista ar bērna psihisko aktivitāti un kuras būtiska īpašība ir jaunā strukturēšanās ar esošo pieredzi un mācīšanās prasmes veidošanās; Alberta Banduras (Albert Bandura) sociālās mācīšanās teorija, kas izceļ vides iedarbību uz indivīda uzvedību un personības attīstības faktoriem; kā arī konstruktīvisms, kas lielā mērā ir integrējis kognitīvismu, strukturālismu un sociālo mācību teoriju. Konstruktīvisms ir brīvi saistītu viedokļu kopums, kura pamatā ir ideja, ka bērns nav pasīvs vērotājs mācību procesā – viņš pats konstruē savas zināšanas, bet pasniedzēja uzdevums ir secīgi vadīt šo procesu.
…