Persona var paļauties, ka iestāde: lietā ir savākusi visu iespējamo informāciju, veikusi nepieciešamās ekspertīzes, uzklausījusi trešās personas, piemērojusi pareizo tiesību normu un to pareizi interpretējusi, un tāpēc izdotais administratīvais akts atcelts netiks.
Lai noskaidrotu, vai personas tiesiskā paļāvība ir aizsargājama, apstiprinoši jāatbild uz šādiem jautājumiem:
1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties;
2) vai persona uz to tiešām paļāvās;
3) vai attiecīgās personas paļāvība ir aizsardzības vērta.
Iestādes faktiskā rīcība
Iestādes faktiskā rīcība tāpat kā administratīvais akts vai publisko tiesību līgums ir viens no instrumentiem publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti (plašākā nozīmē), no vienas puses, un privātpersonu, no otras.
Faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība.3
…
