Profesionālā izglītība un darba tirgus Latvijā

1.tabulā apkopotas desmit pieprasītākās profesijas, kurām netiek prasīta augstākā izglītība. Kā redzams, vislielākais pieprasījums gan 2000.gada sākumā, gan 2001.gada janvārī ir pēc pārdevējiem. Zīmīgi, ka tas gandrīz divas reizes pārsniedz pieprasījumu pēc citām profesijām. Tas nozīmē, ka tirgū ir preču pārprodukcija, un svarīgākais ir nevis saražot, bet saražoto pārdot.
Gandrīz visās pieprasītākajās profesijās ir nepieciešama spēja saprasties ar klientu, pārliecināt viņu. Tā kļūst par vienu no svarīgākajām iemaņām, kas nepieciešama darba tirgū. Pieaugot konkurencei, arvien grūtāk kļūst preci pārdot. Arī pārdevēju ienākumi ir atkarīgi no tā, cik daudz un cik izdevīgi viņi preci pārdod. Ir skaidrs, ka ar pārdevēja iemaņām vien arī nepietiek, jo darba devēji meklē cilvēkus, kam ir zināšanas par tām precēm vai pakalpojumiem, ko viņi grib pārdot.
Tas vēlreiz pierāda, ka tirgzinībām jābūt integrētām visās profesionālās izglītības programmās, jo tas palielina absolventu konkurētspēju darba tirgū. Piemēram, ja kāds ar profesionālo kvalifikāciju nevar atrast darbu par šuvēju, tad vēl var pārdot audumus, diegus, šujmašīnas utt.
Lai arī pārdevēja profesija ir vispieprasītākā, jāņem vērā, ka tā nav prestiža profesija (nav minēta arī to profesiju sarakstā, kuras vēlētos apgūt skolēni). Tā bieži vien saistīta ar maziem un nestabiliem ienākumiem (1999.gada oktobrī pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem bija viszemākā vidējā bruto darba samaksa stundā, 0,49 LVL jeb 61% no valstī vidējās, arī 2000.gadā šai profesiju pamatgrupai ir viszemākā darba samaksa, kas veido tikai 34% no vidējās darba samaksas dažāda līmeņa vadītājiem), arī darba devēji ne retumis sola vairāk nekā reāli iespējams nopelnīt, darbiniekiem netiek nodrošinātas sociālās garantijas, viņi var izrādīties par krāpnieku upuriem.
Otra profesiju grupa, kas tiek pieprasīta, ir dažāda veida strādnieki. Arī šai profesiju pamatgrupā pieprasījums pēc darbiniekiem veidojas galvenokārt zemās darba samaksas dēļ. Vienkāršās profesijās strādājošie ir otra zemāk apmaksātā profesiju pamatgrupa (1999.gada oktobrī vienkāršo profesiju vidējā bruto darba samaksa bija 0,50 LVL stundā jeb 62% no valstī vidējās). Kvalificētu strādnieku un amatnieku darba samaksa jau ir krietni augstāka (1999.gada oktobrī tā bija 0,74 LVL stundā jeb 93% no vidējās). …