Mēnešraksts “Policija” = ideoloģijas skola sev un citiem Izdevuma satura liela daļa pielīdzināma Ļeniņa spārnotai frāzei “Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties”. Lasot “Policiju”, katrā izdevumā tiek pieliktas klāt jaunas atbildības, jauni pienākumi, piemēram, 1936. gada janvāra numurā ir raksts par to, kādu lomu policijai ir jāieņem tūrisma jomā. Raksts vēlas panākt to, ka, lai Latvijas policisti būtu tādi kā angļu “polismeņi”, kuri pasaulē ir ļoti atpazīstami ar savu cildinošo augumu,
izcilo laipnību un sirsnību. Mēnešraksts arī komunicē ar iestādēm, jo tiek nodoti rīkojumi caur to, atgriežoties pie raksta par “polismeņiem”, tiek nodota informācija par to, ka policistu formām jāuzrāda kādas valodas tas pārvalda. Vairākos rakstos (vairākos gados) manāmi pamācoši raksti par pareizu protokola sastādīšanu. Policistiem jāpilda arī sabiedrības audzināšanas pienākumi: “Retu gan kādam kādam kollēgam būs nācies redzēt
sievieti, kura no tramvaja izkāpj pareizi, t. i. ar kreiso roku saņemot rokturi un kāpjot ar
labo kāju. 99-os gadījumos no simta tas ir otrādi un nepareizi, tāpēc nav arī nekāds
brīnums, ka izkāpēja, pie mazākās vāģa kustības, krīt” (Ķīselis, J., 1936.01., Satiksme, Policija, 35.lpp).…
