Dimanta modeli ir izveidojis Michael Porter (1990), kas ļauj analizēt, kāpēc dažas valstis ir konkurētspējīgākas nekā citas, un kāpēc dažas nozares ir konkurētspējīgākas kā citas, tas aprakstīts viņa grāmatā „The Competitive Advantage of Nations.” Šis modelis sastāv no faktoriem, kas nosaka valsts priekšrocības un ir kļuvis zināms kā Porters Diamond. Tas liecina par to, ka valsts spēlē svarīgu lomu organizācijās, lai varētu sasniegt priekšrocības globālā mērogā. Šajā modelī tiek iekļauti 4 svarīgi faktori, kas ļauj veikt uzņēmuma konkurētspējas analīzi, bet tajā attēlota arī valsts un ārējo faktoru ietekme uz šiem faktoriem.
Faktori:
• Faktora nosacījumi ir cilvēkresursi, materiālie resursi, zināšanu resursi, kapitāla resursi un infrastruktūra. Specializētie resursi bieži vien ir specifiski katrai nozarei un tie ļauj noteikt konkurētspēju. Īpaši resursi var tikt radīti, lai kompensētu kāda faktora trūkumu.
• Pieprasījuma apstākļi vietējā tirgū, uzņēmumiem var palīdzēt radīt konkurences priekšrocības, kad sarežģītā vietējā tirgus pircēji spiež firmai ātrāk ieviest jauninājumus, radīt uzlabotus produktus, kādi tie ir konkurentiem.
• Saistītās un atbalsta rūpniecības nozares var ražot izejvielas, kas ir svarīgas inovācijām un internacionalizācijai. Šīs nozares nodrošina rentablu ieguldījumu, bet var arī piedalīties modernizācijas procesā, tādējādi veicinot citu uzņēmumu ķēdē ieviest jauninājumus.
…
