Ričards Overijs "Diktatori. Hitlera Vācija un Staļina Krievija"

Hitlera Vācija Tautas zāle (volkshalle) Kopš 1937. gada Berlīnes mākslas akadēmijas izstāžu telpās glabājās 30 m garš makets, atainojot, milzu maģistrāli caur Berlīnes centru. Šoseja ar nolūku tika projektēta 120 m platumā (platāka par Elizejas laukiem) uz tās atrastos lielākā triumfa arka uz tās 117 m augstajām sienām granītā būtu iekalti 1,8 milj. uzvārdu. Maģistrāles vidū bija novietots gigantisks kongresu nams. Par pamatu tā veidolam bija skice, ko Hitlers pats bija zīmējis 20. gadu vidū. Celtne stieptos 290 m augstumā (Padomju pils tik un tā būtu augstāka) Tā plašajā sanāksmju zālē 200 tūkst. vietu. (vajadzēja kļūt par pasaulē lielāko pulcēšanās vietu) 74 m augstais kupols ar diametru 250 m būtu bijis 7x lielāks nekā Romas Svētā Pētera katedrāles kupols. Tautas zāles projektu atlika līdz ar kara sākumu, lai ar trim miljoniem spaidu darbos atdzītu ārvalstu strādnieku to realizētu pēc uzvaras. 1945. gadā Berlīnē makets pazuda, to nolaupīja vai tas sadega. Staļina Krievija • Maskava tika uzskatīta par pasaules sociālisma centru, jauno Jeruzalemi, kurā ideāla sabiedrība apdzīvotu ideālu pilsētu. o Staļina apstiprinātajā Maskavas plānā senā pilsēta tika raksturota kā ļaunākais „barbariskās Krievijas kapitālisma” upuris. Viņš stipri pukojās, ka tik daudz ielu un laukumu bija veidoti neproporcionāli. Staļins stāvēja aiz divām centrālās komitejas rezolūcijām (1930. g. Pret eksperimentāliem dzīves stiliem un 1931. g. Pret tā saukto „formālismu” arhitektūrā – modernisms (vācu Bauhaus Desvas skolas paraugi) ). Daudzi modernistu priekšlikumi atspoguļoja pēcrevolūcijas Krievijā uzviļņojušo daudz aptverošāko kultūras eksperimentu vilni un māksliniecisko utopismu. Staļins šos iztēles augļus tomēr atraidīja kā „sīkpilsoniskus” 1930. gadā Centrālā komiteja izveidoja komisiju Maskavas komunālās saimniecības uzlabošanas izpētei, Staļins apmeklēja visas sēdes. Beigās komisija apstiprināja vairākus lielos projektus (par kanāla būvi Maskavas savienošanai ar Volgu(1933. – 1937. zeki) , par Maskavas metro (1932 – 1935. – pirmie 12 km, zeki) un Maskavas centra pārbūves ģenerālplānu(pirmās jaunās ēkas – 1935. – 1939, Staļina monumentālisma punkts – 40. gadu beigās uzslietās augstceltnes, kurām par pamatu ņemta Staļina skice.)) – Staļina plāns. 1935. gada 10. jūlijā Staļins un Molotovs parakstīja centrālās komitejas rezolūciju „Par Maskavas rekonstrukcijas ģenerālplānu” (tā bija programma desmitgadei, kas paplašinātu galvaspilsētas platību vairāk kā divas reizes) Tas bija sākums „Staļina plānam,” kas beidzās ar pēdējo utopisko celtni – Maskavas universitāti, ko sāka būvēt 1949. gadā un pabeidza Staļina nāves gadā (1953. gadā). Maskavā projekti tika īstenoti pilnīgāk nekā Berlīnē.