-
Retorika un pārliecināšana
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Retorika un pārliecināšana | 4 | |
Runas iemesls un mērķis | 5 | |
Pretī pārliecinošas runas formulai | 7 | |
Runas formulas | 9 | |
Runas sākuma iespējas | 10 | |
Noraidījuma mākslas pamati | 11 | |
Praktiskā daļa | 12 | |
Secinājumi | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Praktiskā daļa.
Šajā daļā es izvēlējos izvērtēt Valsts prezidenta Valda Zatlera svētku uzrunu 2009.gada 18.novembrī.
Analizējot runas sākumu, nevar nepamanīt, ka tiek izmantoti praktiski visi sekmīgas runas elementi: pirmais- uzruna klausītājiem: „Mīļi sveicināti tautieši visā pasaulē!” tātad tieši vērsta uz viņiem- personiskāka. Iespējams, tieši šis mirklis lika ieklausīties uzrunā, justies svarīgākiem. Tālāk runa tiek turpināta bez vilcināšanās un ar ievirzīšanu tematā, nosaucot konkrēto iemeslu „Savas valsts Latvijas- 91.dzimšanas diena”. Mazliet iesaista vēstures elementus, salīdzinot šodienas sajūtas ar toreizējām, iesaistot sentimentu. Valsts prezidents spēja atrast veidu kā ieinteresēt klausītājus, respektīvi, vedot viņus uz vietu, kurā tika pirmo reizi uzvilkts tornī Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs- uz Rīgas pils Svētā gara torni. Tiek filmēta Valsts prezidenta kāpšana tornī, saspringuma moments, līdz tiekot līdz galam, viņš palūkojās uz augšu, un tur plīvo šis karogs- mūsu valsts brīvības simbols. Prezidents nostājas pārējo pilsoņu lomā, cenšas aprakstīt mūsu visu sajūtas, tādejādi viņš nostāda sevi vienlīdzīgā lomā ar citiem: „Latvietis ir latvietis vienmēr!” Kā pierādījumus viņš min vēl tādus faktus kā citu jubilejas- augstskolu, piemēram. Katra sniegumu valsts brīvības saglabāšanā- karavīru asins izliešana... Runas ietvaros viņš mudina latviešu aizstāvēt Latvijas tiesības, vērtības, minot, ka „kopā izdosies!”
Runu Valsts prezidents beidz ar uzmundrinošu izsaukumu: „Lai Dievs svētī Latviju!”, neatkārtojot neko lieku.
…
ievads komunikācju teorijās Skatot definīciju „Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā”, retorika tiek skaidrota kā „filoloģijas disciplīna, kas pēta mākslinieciski izteiksmīgas un iedarbīgas runas izveides paņēmienus”. Savukārt pārliecināšana, kas ir vārdam retorika gandrīz kā sinonīms, tiek definēta kā iepriekš pārdomāts un apsvērts mēģinājums ietekmēt otra indivīda vai grupas attieksmi un uzvedību tā, lai sasniegtu noteiktas, iepriekš paredzētas beigas. Cik lielu daļu komunikācijā ietver pārliecināšana? Iespējams, ka lielāko daļu... Ar to mēs saskaramies ne tikai tādās svarīgās darbībās kā uzņēmējdarbībā, pārdošanas prezentācijās, sapulču laikā, bet arī rakstot e-pastus, runājot pa telefonu, mēs nepārtraukti cenšamies piespiest citus cilvēkus saskatīt lietas mūsu acīm. Piemēram, reklāmas nozare nebūtu iedomājama bez pārliecināšanas mākslas, tā ir reklāmu dienišķās maizes avots. Reklāmtekstu rakstnieku uzdevumos ietilpst gūt mūsu uzmanību, vēlāk arī mūsu naudu.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.