Vienas no mūsdienu aktuālākajām problēmām ir atspoguļotas šajā darbā. Tās ir vientulība un pamestība. Gan Dindāns, gan Bērzs ir saskārušies ar tām.
Bērzs vientulību sajuta brīdī, kad saprata, ka netiks laukā no būra bez palīdzības no malas. Sākumā tas vies šausmas, taču, kā jau saka, laiks dziedē visas rētas, Edmunds samierinājās. Pa šo laiku galvenais varonis apsvēra savu dzīvi, kuras vērtības ir svarīgas un kuras ne tik. „Viņš saprata, ka vienatne ir tas briesmīgākais būris, kurā cilvēks var sevi ieslodzīt”. Bērzs jutās viens un pamests meža biezoknī, bet cerība, ka tiks atrasts, dzīvoja. Galvenais tēls, pārdomājot situāciju, kurā ir nokļuvis, saprata, ka bez sabiedrības cilvēks nav nekas, jo tikai tuvinieku, darba kolēģu un svešinieku klātbūtnē var sevi parādīt, pilnveidot un vienkārši labi justies.
Dindāns izjuta to pašu vientulību un pamestību, bet būtiskākā atšķirība bija tā, ka Kārlis varēja novērst šīs sajūtas. Tas būris, kurā viņš bija iesprostots, bija paša radīts.
…
