Jāsāk ar to, ka Krievijas federācijas civillikums atšķiras no LR civillikuma strukturāli - tas nav sadalīts daļās, kas ir diezgan neērti, kad ir jāatrod kāda konkrēta norma, kas piemēram atbilst saistību tiesībām, ģimenes tiesībām utt. Tātad meklējot kādu normu ir jāpārskata viss likums. Šaja ziņā LR CL ir daudz ērtāk lietojams, jo ir sadalīts ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesību daļās.
Nākamkārt vēlos atzīmēt to, ka, lai gan Krievijas CL kopumā ir daudz detalizētāks kā LR CL, taču īpašuma iegūšanas sadaļa, manuprāt, ir daudz virspusējāka kā LR CL, par ko liecina arī atvēlēto pantu skaits šai sadaļai - 16 Krievijas CL pret 101 LR CL.
Tātad, runājot par konkrētām normām. Krievijas CL nav atsevišķa panta par meža dzīvnieku ķeršanu, ir tikai atrunāts jautājums par noklīdušiem mājdzīvniekiem. Nav arī atrunāts jautājums par augļu iegūšanu īpašumā, tostarp LR CL ir skaidri aaprakstīts, kā, kas un kādos gadījumos iegūst savā īpašumā lietas dabiskos, civilos vai rūpnieciskos augļus. LR CL sadaļā par īpašuma iegūšanu ir minēti tādi īp.iegūšanas veidi kā
1.Īpašuma iegūšana ar pieaugumu
2.nodošana
taču, Krievijas CL šadi īp.iegūšanas veidi minēti nav. Tātad LR CL šos jautājumus regulē labāk un efektīvāk.
Abos likumos arī parādās kopēji panti attiecībā uz īp.iegūšanu. Piemēram Krievijas CL 219.pants nosaka to, ka nekustamais īpašums pāriet kāda īpašumā tikai pēc īpašuma tiesību reģistrācijas valsts reģistrā (Latvijā zemesgrāmatā). 227.panta 2. un 3. daļa atbilst LR CL 945. pantam, kas nosaka, ka nozaudētas lietas atradējam ir jāpaziņo par to policijai, bet lietu viņš var paturēt pie sevis. …
