Saistību tiesības

1. Jēdziena ,,saistību tiesības" trīs nozīmes, komentāri.
Personai piederošas noteikta rakstura subjektīvās tiesības
Tiesības kas pēc darījuma vai uz cita pamata rodas konkrētai personai kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Tām, protams, atbilst attiecīgi parādnieka pienākumi. Viena subjekta tiesībai saistībās atbilst otra subjekta pienākumi. Tieši šādā nozīmē konkrētā saistība ir saistīta ar konkrēta subjekta tiesisko stāvokli, un tāpēc šādā gadījumā lieto apzīmējumu “subjektīvās tiesības”, tas nozīmē – ar konkrētiem subjektiem saistītas tiesiskas attiecības. Šīs attiecības, protams, aizsargā valsts, pārkāpuma gadījumā tiesīgajai pusei ir iespēja celt prasību tiesā un pēc pozitīva sprieduma – prasīt tā izpildi.
Normu kopums par saistību tiesiskajām attiecībām
Tiesību normu kopums kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpumu sekas. Šādā nozīmē ar terminu „saistību tiesības” apzīmē Civillikuma 1401. – 2400. pantā ietvertās normas, kā arī lielu daudzumu normu kas ietvertas citos likumos, pimēram, par uzņeēmumu pārvadājumiem, izsolēm, pirkumu, būvniecību, apdrošināšanu utt. Saistību tiesības ojektīvā nozīmē (tas ir, tiesību normas) nosaka, ko drīkst vai nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, ka atrisināmi to starpā radušies strīdi. Saistību tiesības objektīvā nozīmē ir praksē viedojamo attiecību juridiskais pamats, un šādā nozīmē tās tiek zinātniski pētītas lai likumus pilnveidotu sistematizētu savstarpēji saskaņotu.
Tiesību zinātnes apakšnozare, kas pēta saistību attiecības (arī studiju priekšmets)…