Ar šo modeli iepazīties tuvāk un aprakstīt izvēlējos tā iemesla dēļ, ka tā pamatā ir dažādu teorētisko pieeju apkopojums, jo manuprāt liela daļa pieejas motivācijas pētīšanā ir samērā vienpusīgas. Par iemeslu manai izvēlei bija arī tas, ka par Atkinsona un Birča dinamisko darbības modeli iepriekš es daudz neko nezināju. Šajā modelī ir izmantotas dažas Freida un Levina domas, bet šeit abu – Freida un Levina domas tiek attīstītas tālāk un motivācija tiek pētīta kā psiholoģiska parādība.
Šī pieeja paver plašas iespējas pētījumiem. Līdz 80-tiem gadu vidum šis modelis praktiski nav empīriski pētīts. Tāda situācija ir radusies tādēļ, ka modelis ietver sevī daudzus hipotētiskus pieļāvumus un lielumus, kā arī dažādas matemātiskas formulas. Autori neizdala vajadzības, motīvus kā piemēram Maslovs- piramīdas veidā, bet klasificē 2 kopās, ko nosacīti sauc par “ģimenēm”. Vienā kopā esošie motīvi ir funkcionāli ekvivalenti darbības tendencei vai pretējai - izvairīšanās tendencei. Kopu iekšienē var notikt motīvu aizvietošanās un sajaukšanās. Attiecībā pret šo faktoru būtu iespēja pētīt kāda motīva “izplatību” (ekstensivitāti) un kur tā ir robežas ar citiem motīviem. Ja citi modeļi nepievērš vērību motīvu maiņai, iepriekšējā motīva atjaunošanās un aizvietošanās iespējai, tad Atkinsona un Birča modelis apskata tieši to. Reāli šī ir tā pati problēma, ko Freids (1915) un Levins (1926, 1930) nostādīja motivācijas pētīšanā - *nerealizēta vēlme turpina eksistēt līdz tās apmierināšanai, *līdz galam neīstenoti nodomi atjaunojās.…
