1939.gada 23.augustā noslēgtais Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgums un tā neatņemamā sastāvdaļa - slepenais papildu protokols (Molotova – Ribentropa pakts), sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju ietekmes zonās. Protokola 1.pants noteica, ka Latvija , Somija un Igaunija tiek "atdota" Padomju Savienībai.
Interešu sfēru noteikšana liecināja par minēto valstu suverenitātes nerespektēšanu.
Abas agresīvās lielvalstis 23.augustā bija vienisprātis, ka "interešu sfēra " nozīmē brīvību okupēt un anektēt attiecīgo valstu teritorijas.
Neapšaubāmi, ka bez Molotova – Ribentropa pakta nebūtu iespējama desmit mēnešus vēlāk notikusī Baltijas valstu pilnīga okupācija.
Līdz ar Polijas militāro sakāvi bija radīti nepieciešamie priekšnoteikumi PSRS agresīvo nodomu pakāpeniskai īstenošanai Baltijā un šā reģiona valstu okupācijai. Par pirmo soli šajā virzienā Maskava bija ieplānojusi savstarpējās palīdzības līgumu uzspiešanu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kuri paredzētu padomju militāro bāžu izveidošanu šo valstu teritorijā .
J. Staļina izteikumi skaidri un nepārprotami apliecināja Molotova – Ribentropa pakta tiešu un visciešāko saistību ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas turpmāko likteni. Pirms sarunu sākšanas par savstarpējo palīdzības līgumu noslēgšanu PSRS uz Baltijas valstīm izdarīja lielu diplomātisku un militāru spiedienu. Pie šo valstu robežām bija koncentrētas trīs armijas , kurās ietilpa 10 korpusi un 39 divīzijas un brigādes, kas gaidīja "kaujas pavēli iebrukumam Baltijas valstīs". Maskava izvērsa nervu karu, draudēja lietot spēku un nevairījās arī no atklātu provokāciju īstenošanas. …
