-
Rūdolfs Blaumanis "Purva bridējs"
6. Par cik darbs tika rakstīts aizpagājušajā gadsimtā, tad tā valoda atbilst tam laikam. Ir daudz senvārdu un teicienu. Kopumā teksts ir diezgan viegli lasāms un saprotams. Tiek izmantoti daudz dialogi, kuri palīdz saprast varoņu emocijas un attiecības. Ir daudz saliktu sakārtotu un pakārtotu teikumu. Dominē sajūtu un pārdzīvojumu glezna.
7. Mīlestība - ir aktuālākā tēma jebkurā gadsimtā, gadā, laikā. Ar to ir saistītas daudz problēmas un otrādāk, laimīgie stāsti. Šajā novelē tiek parādīta viena no populārākām problēmām arī mūsdienās - vecāki neatbalsta bērnu izvēli, jo tā ir akla, ar mīlestību, nevis prātu izvēlēta. Tā bieži notiek arī mūsdienās un nevar īsti noteikt, kuram ir taisnība. Viens redz visu no malas, var pareģot kā būtu nākotnē. Otrs, iemīlējies, dzīvo tikai sapņos, cerībās un neredz neko sliktu. Par cik man nav dzīves pieredzes un es neesmu Kristīnes vietā, tad teikšu, ka nekad cilvēks no malas nespēs saprast kādas ir jūtas starp tiem diviem laimīgajiem, kuri, skatoties no malas it kā nesader viens ar otru. Ir liels jautājums visiem, klausīt sirdi vai prātu. Blaumanis spēja aprakstīt tik ļoti skaisti mīlestību starp Kristīnu un Edgaru, ka visi cer uz laimīgām beigām, kuras patiesībā būs tikai kopā ar Edgaru, dzīvojot ar īstu mīestību, nevis ar naudu. Laimīgas beigas ir tas, ko mēs gaidam skatoties filmas, lasot grāmatas, bet baidamies pēc tāda sižeta dzīvot dzīvē. Kāpēc? Tas ir tas mūsdienu jautājums, mūsdienu problēma, kura ir un būs aktuāla vienmēr.
…
1. Šīs noveles tēma ir mīlestība un tās dažādās izpausmes, muižas kalpotāju dzīve, savstarpējās attiecības un arī cilvēku fizisko tieksmju apmierināšana un cīņa pret tām. Notikumu pamatā ir Kristīnes izvēle starp sirdi- Edgaru un prātu- Akmentiņu. Darbs daļēji ir par piedošanu un robežu starp mīlestību un nodevību. 2. Darbs iesākās mierīgi, bez tiešas norādes uz tēmu, tas liecina par ekspozīciju. Jau pašā sākumā tiek parādīta daļa no problēmas- Kristīnes nepatika pret mātes apjūsmoto Akmentiņu. Tur jaušama domstarpība pet Kristīni un viņas māti. Pēc manām domām, sarežģījums sākās tad, kad Edgars satika Kristīni, kas viņa nāca uz mājām pēc draudzenes pavadīšanas. Edgars atklāti izrunājās, atklāja savas jūtas pret Kristīni un sauca viņu precēties. te parādās galvenās problēmas sekas, jo Kristīne pret Edgaru juta to pašu, ko viņš pret Kristīni. Kristīne vēlējās teikt „jā”, bet viņai no visiem spēkiem nācās atturēties un atteikt. Pie tādas rīcības vainīgs bija Kristīnes solijums mātei. Saasinājuma punkti, pēc manās domām, bija tie, kas to problēmu padarīja vēl grūtāk pārdzīvojamu priekš Kristīnes un arī Edgara. Braukšana ciemos pie Akmentiņa - mammai viņš iepatikās vēl vairāk un tāpēc vešeriene vēl biežāk uzspieda Kristīnei viņu. Skraidīšana pa barona istabām ar Edgaru - jūtas ar katru tādu uzmanības pievēršanu tikai pastiprinājās. Tā tie momenti turpinājās, līdz pat divu jauniešu sarunai ar māti par precībām. Tālāk sekoja atslābuma brīdis. Likās, ka problēma drīz nu jau kā būs atrisināta, jo Edgara solījums mātei bija diezgan nopietns - viņam nācās līdz nākamiem Jurģiem uzvesties kārtīgi un dzīvot mierīgi, lai māte redz, ka viņš ir mainījies. Problēma, kura varētu būt tik drīz atrisināta, tomēr paliek par problēmu, kurai risinājuma nav. Kristīne cerēja uz brīnumu, ka spēs viņu mainīt un dzīvot laimīga, bet mīlestība liek mums aizmirst un pieņemt problēmas. Kulminācija bija brīdī, kad Kristīne ieraudzīja Edgaru ar citu meiteni.
