-
Savas lomas veidošana un sadzīvošana ar to. Ē.Gofmaņa darbs "Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē"
Lomas mēs sastopam ik uz soļa ikdienišķās situācijās un komunikācijas mijiedarbībā – ikdienas izrādēs. Piemēram, žurnālists - rokzvaigzne, students - pasniedzējs, dakteris - pacients, pircējs - pārdevējs u.c. Iedomājoties jebkuru no šīm komunikācijām mūsu galvā vizualizējās kādi noteikti tēli, kuriem piemīt noteiktas īpašības, atribūti. Mēs zinām, kādi šie cilvēki būs saskarsmē, kā būs ģērbti, kādā stilā runās. Šie tēli un uzvedības modeļi, protams, ir mūsu stereotipi, bet šos tos visbiežāk ir radījuši noteikti personāži, kuri ir spēlējuši noteiktu lomu ieņemot kādu noteiktu vietu sabiedrībā. „Statuss, stāvoklis, vieta sabiedrībā (komandā) nav materiāls priekšmets, ko iespējams iegūt un pēc tam izrādīt; tas ir atbilstīgas uzvedības modelis, kas ir konsekvents, izpušķots un skaidri pausts.”1
Reizēm indivīds radot iespaidu var rīkoties tieši noteikta aprēķina vadīts, bet reizēm to rada pavisam neapzināti. Arī sociālo lomu tradīcijas uzliek par pienākumu noteikta iespaida radīšanu. Šādu sociālo lomu spēlēšana dažreiz pieprasa indivīdam slēpt savas iegribas „aiz apgalvojumiem, kas tiecas apliecināt vērtības, kurām visi klātesošie uzskata par nepieciešamu vismaz ārēji piekrist”.2 Gofmanis arī runā par indivīda paša ticību tam, ko viņš mēģina parādīt kā realitāti. …
Cilvēks spēlē divas lomas savā dzīves izrādē – aktiera lomu un skatītāja lomu. Ē. Gofmanis savā darbā „Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē” vienkārši un ļoti interesanti analizē šīs lomas, kuras cilvēki spēlē ikdienas komunikatīvajā procesā. „Jādomā, tā nav tikai vēsturiska nejaušība, ka vārda „persona” sākotnējā nozīme bija „maska”. Drīzāk tādējādi tiek atzīts fakts, ka visi vienmēr un visur vairāk vai mazāk apzināti spēlē kādu lomu... Mēs cits citu iepazīstam tieši caur šīm lomām; tieši caur šīm lomām mēs iepazīstam paši sevi.” Daudzi termini šajā Gofmaņa darbā aizgūti no teātra. Spēlējot ikdienas lomas mēs veidojam gan izrādes, gan arī etīdes. „”Izrāde” var tikt definēta kā visas tās darbības, ko noteiktajā gadījumā veic dalībnieks un ar kurām tādā vai citādā veidā mēģina ietekmēt citus dalībniekus.” Uzvedība un kontaktēšanās ar citiem līdzcilvēkiem ir liels darbs, kurā jāiegulda milzu enerģija, lai radītu par sevi tieši tādu priekšstatu kādu vēlamies panākt. Tādēļ mēs to rūpīgi plānojam un veidojam. Savukārt, cilvēka ķermenis ir tikai kā forma, kurā ielikts saturs. Savas lomas radīšana ir cieši saistīta ar ārējo atribūtu pieņemšanu un turpmāku izmantošanu. Tādējādi tiek veidots par sevi, mūsuprāt, vajadzīgais iespaids. Radot šo lomu, indivīdam tā uzliekt zināmus pienākumus, kā arī diktē viņa turpmāko uzvedību. Cilvēks sāk daļēji dzīvot šajā lomā. Indivīdi izmanto šo teātra spēlēšanu dzīvē, lielā mērā, lai spētu tikt galā ar ikdienas sociālajām situācijām un to spiedienu. Dažādās lomās mēs iejūtamies ik brīdi. Jautājums kā mēs šo savu lomu veidojam un vai sadzīvojam ar to?
