Šī sistēma padara Anglijas karaspēku par visdisciplinētāko, jo bija tieša pakļautība karalim. Spānijā bija sistēma, kur ir kara draudzes, kuras priekšgalā ir grandi - lielie aristokrāti un ap viņiem koncentrējās kara draudze, kas veidojas no idaugo - sīkās bruņniecības, kas kalpoja par kara laupījumu, jo nebija daudz zemes, ko izlēņot. Zemes īpašnieki bija grandi. Spānijā bruņinieks varēja mainīt grandu, kam viņš kalpo. Vācijā pastāvēja minesrāļu kārta, kas ir cēlusies no pusbrīvajiem kara draudžu locekļiem. Minestrālis ir bruņinieks, bet nav īstie iesaistīts feodālajā struktūrā. Viņam netiek iedots savs zemes gabals, viņam nav jāgādā pašam bruņojums, zirgs un pārtika. Iztiku saņem no senjora. Bruņinieks nevarēja mainīt, kam viņš kalpo, bet tas radīja lielu neatkarību lielajiem aristokrātiem, jo viņu pakļautībā bija lielas kara draudzes. Tas noteica šo zemju sadumstrotalību - militāri neatkarīga.
Feodālā iekārta viduslaikos stipri ietekmēja hiarhijas sistēmu, ekonomisko un politisko struktūru. Vairāk privilēģijas bija augstākajām kārtām, bet zemākajām kārtām bija nepilnības. Kā jau visas sistēmas, arī feodālai sistēmai bija savi mīnusi. Kā var redzēt Anglijā, kur nebija šī sistēma, karaspēks bija disciplinētāks.
…
