Ja nogrieznim vienu galapunktu, piem., punktu E, pieņemam par sākumpunktu, bet otru galapunktu F- par beigu punktu, tad nogrieznis EF iegūst noteiktu orientāciju jeb vērsumu. Tādu vērstu nogriezni sauc par vektoru. Zīmējumos vektoru attēlo kā nogriezni ar bultiņu, kas rāda vektora virzienu. Vektoru apzīmē ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem, virs tiem liekot bultiņu. Taisnes nogriezni, kuram viens galapunkts nosaukts par sākuma punktu, bet otrs – par beigu punktu, sauc par nenulles vektoru.
Pretēji vektori - Divus kolineārus vektorus, kuru garumi vienādi, bet vērsumi pretēji, sauc par pretējiem vektoriem. Dotajam vektoram pretējo vektoru apzīmē, mainot dotā vektora zīmi vai mainot vietām burtus.…
