Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.04.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 1.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 2.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 3.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 4.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 5.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 6.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 7.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 8.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 9.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 10.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 11.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 12.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 13.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 14.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 15.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 16.
  • Referāts 'Servitūti un to pielietojums', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.  Servitūtu nodibināšanas veidi    2
2.  Reālservitūti    5
2.1.  Atsevišķie lauku servitūti    5
2.2.  Atsevišķie ēku servitūti    7
3.  Personālservitūti    10
4.  Servitūta izbeigšanās    13
  Nobeigums    15
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Servitūts, kā tiesība uz svešu lietu ir radies jau romiešu tiesībās. Neskatoties uz to, ka tajā laikā pastāvēja arī cita veida tiesības uz svešu lietu, servitūta tiesības bija vienas no svarīgākajām šajā tiesību saimē. Šāda veida tiesību nepieciešamību galvenokārt noteica apstākļi, ka sadalot zemi privātīpašumos, ne visus zemes gabalus, piemēram ūdens trūkuma, ganību trūkuma, pieejas ceļu trūkuma un citu objektīvu iemeslu dēļ, bija iespējams pilnvērtīgi izmantot. Lai sekmētu attiecīgo zemes gabalu racionālu izmantošanu, radās nepieciešamība ieviest tādu tiesības institūtu, kas ļautu izmantot blakusesošā zemesgabala iespējas. Daudz plašāku jēdzienu servitūta tiesības ieguva veidojoties un paplašinoties pilsētām. Šajos apstākļos bija nepieciešami tādi tiesiskie līdzekļi, kas pasargātu vienu īpašnieku no otra īpašnieka rīcības sekām.
Atjaunojot valstisko neatkarību un aizsākot denacionalizācijas procesus, ļoti aktuāls kļuva jautājums par trūkumu novēršanu, kuri radušies īpašumu atgūšanas rezultātā. Šo procesu normālu norisi neapšaubāmi ietekmēja pēdējo piecdesmit gadu norises, kad privātīpašums kā tāds vispār tika noliegts un viss tika pakārtots sabiedrības jeb pareizāk sakot valsts interesēm. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants