Mārtiņa Lutera idejas pēc 1517. gada pakāpeniski sāka izplatīties visur, kur vien bija nobriedusi neapmierinātība ar Romas katoļu baznīcu. Īsā laikā tās aizsniedza arī tik attālu Eiropas nostūri kā Livonija. Līdzīgi kā Reformācijas dzimtenē Vācijā, arī Livonijā jauno mācību visagrāk un aktīvāk uztvēra pilsētnieki. Tieši viņi visvairāk bija cietuši no Romas katoļu baznīcas iestāžu patvaļas. Turklāt Livonijas apstākļos savā starpā nemitīgi cīkstējās divas baznīcas varas – Rīgas arhibīskaps un ordenis. Sevišķi grūti bija klājies Rīgas pilsētai, kura atradās abu šo senjoru pakļautībā. Tādēļ arī Rīga kļuva par luterānisma ideju izplatīšanās centru Livonijā.
Arī Livonijā par baznīcas pārveidošanu iestājās humānisma ideju atbalstītāji. 1521. gadā Sv. Pētera baznīcā Rīgā ļaudis pirmo reizi izdzirdēja aicinājumu uz aktīvu katoļu baznīcas reformu. Par to runāja baznīcas mācītāja vietnieks Andreass Knopkens. Viņš tikko bija atgriezies no Vācijas, kur divus gadus bija studējis humānistu skolā un iepazinies ar Lutera mācību. Ap viņu ātri izveidojās neliels pulciņš domubiedru, kuru vidū bija arī ietekmīgi Rīgas rātes pārstāvji. Jau pēc gada Knopkens varēja atļauties piedalīties atklātā disputā (zinātnisks strīds par kādu problēmu. Tas tika organizēts pēc stingriem noteikumiem – katrs dalībnieks noteiktā secībā izteica savu viedokli.) ar franciskāņu ordeņa mūkiem. Rīgas rāte centās Knopkenu visādi atbalstīt, kaut arī viņa darbība neatbilda pastāvošajiem likumiem.…
