Anoreksija (Anorexia nervosa) ir psihiskas dabas slimība, kas izpaužas kā ēšanas traucējumi, kur ir izteikts svara zudums līdz pat 50% no sākotnējā svara.
Anoreksijas pirmsākumi ir meklējami gandrīz pirms tūkstoš gadiem.
Anoreksijas termins ir radies 1874. gadā, kad to ieviesa Anglijas karalienes ārsts Viljams Gulls.
Anoreksija tiek uzskatīta par psiholoģisku slimību, jo nav nekādu fizisku iemeslu zaudēt svaru.
Tā parasti skar jaunas sievietes,
Slimības sākums visbiežāk ir jau pubertitātes gados.
~1% sieviešu vecumā no 15-25 gadiem cieš no anoreksijas.
Anoreksijas pacientēm ir nāvīgas bailes no pieņemšanās svarā.
Pieņemšanās svarā par pāris gramiem var izsaukt paniku.
Anoreksijas ārstēšanā pirmais solis ir pieņemšanās svarā, kam seko ilgstoša psihoterapija.
Ārstēšanās rezultāti: apmēram 30% atgūst normālu svaru, 25% sieviešu anoreksija kļūst par hronisku slimību un 10% pacientu mirst no šīs slimības sekām.
Anoreksija sievietēm sastopama 10 reižu biežāk nekā vīriešiem.
Anoreksijas cēloņi
Ģenētiskie faktori.
Fiziskā slodze pubertātes vecumā.
Neatrisināti ģimenes konflikti.
Sabiedrībā pastāvošie uzskati par skaistuma ideāliem.
Bailes kļūt resnam.
Nav konstatēta cita slimība, kas varētu izraisīt šādu stāvokli.
Aplams priekšstats par savu ķermeni. …
