Romieši uzskatīja, ka tiesības ir zinātne par labo un taisnīgo, ka tiesības ir noderīgas visiem vai vismaz daudziem. Viņi atzina tiesības par vienu no Romas valsts varenības balstiem, atrodot tās par līdzvērtīgām bruņotajam spēkam. Justiniāna Civiltiesību kopojumā - Corpus Iuiris Civilis – par to teikts: “Augstākā valsts aizsardzība balstās uz divām lietām – ieročiem un likumiem. Romas bruņotais spēks savu stiprumu guva likumos tādā pašā mērā, kā pašus likumus aizsargāja ar ieroču spēku.” Romiešu tiesībās iztirzātas un analizētas valststiesības, civilās, kriminālās un procesuālās tiesības, kuru idejas, principi un institūti likti pamatā mūsdienu valstu modernajiem civilkodeksiem. Uz tiem balstās arī tagad esošais 1937. gada Latvijas Republikas Civillikums.
Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Likums piemērojams visos tiesību jautājumos, uz kuriem attiecas tā teksts vai iztulkojums. …
