Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.02.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 1.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 2.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 3.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 4.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 5.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 6.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 7.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 8.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 9.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 10.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 11.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 12.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 13.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 14.
  • Prezentācija 'Lielo ātrumu un enerģiju fizika', 15.
Darba fragmentsAizvērt

FAKTS
Zināms, ka Saules starjauda ir ap 3,85 x 1026 W (enerģija, ko tā ik sekundi izstaro Visuma telpā)

No Einšteina formulas var aprēķināt , ka Saule katru sekundi zaudē 4,3 miljonus tonnu masas

Masu šādi starojot
zaudē arī zvaigznes

Einštena formulu izmanto, lai noteiktu miera enerģiju un kinētiko enerģiju

Miera enerģija, tāpat kā miera masa ir no ārējiem apstākļiem nemainīga, tikai pašu daļiņu raksturojoša tās iekšējā enerģija

Atņemot no pilnās enerģijas E=mc2 miera enerģiju E0=m0c2, iegūst pilnās enerģijas daļu Ek=E-E0 (atkarīga no m0 un v)

Tā ir relatīvistiskā
kinētiskā enerģija

Autora komentārsAtvērt
Atlants