Salīdzinot Augustīna darbus un „Dievišķo komēdiju” ir vērojamas atšķirīgas iezīmes cilvēka tēlā. „Dievišķajā komēdijā” cilvēki tiek attēloti kā skopi, skauģi, išķērtībā krituši, dusmas un emocijas savaldīt nespējīgi, nikni, ļauni, atriebes kāri cilvēki, kas priecājas par citu nelaimēm, kā arī svarīgākais, kas tiek uzsvērts, ir neticība Dievam un Viņa nicināšana, kā rezultātā katram cilvēkam tiek uzlikts sods, citēju: „Ak, aklais grēks, cik grūts ir sods par to”. Turpretī Augustīns savos darbos uzsver cik cilvēks ir uzticīgs Dievam, kalpojot tam ar cisu sirdi un dvēlesli, pie katra soļa vērstdamies pie Dieva, pat īsti nesaprazdami un neizprazdami Mozus grāmatu, kurai akli ticēja. Cilvēki lūdzās un žēlojās Dievam par visu, kas notieka ar viņiem, kas lielākā atšķirība ar „Dievišķo komēdiju”, kur cilvēki sava grēka dēļ nonākuši pazemes valstībā.…
