Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Garša', 1.
  • Prezentācija 'Garša', 2.
  • Prezentācija 'Garša', 3.
  • Prezentācija 'Garša', 4.
  • Prezentācija 'Garša', 5.
  • Prezentācija 'Garša', 6.
  • Prezentācija 'Garša', 7.
  • Prezentācija 'Garša', 8.
  • Prezentācija 'Garša', 9.
  • Prezentācija 'Garša', 10.
  • Prezentācija 'Garša', 11.
  • Prezentācija 'Garša', 12.
  • Prezentācija 'Garša', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Mēle
Īstajā mutes dobumā atrodas mēle – lingua. Tā ir muskuļu orgāns, ko klāj gļotāda. Mēles gļotādā nav dziedzeru un tā ir nekustīgi saaugusi ar saistaudiem, kas atrodas starp mēles muskuļiem. Mēles apakšējās virsmas gļotāda ir gluda un tās epitēlijs nepārragojas.

Mēlei ir 3 daļas:
mēles sakne (radix linguae) – padod barību uz zobiem;
mēles ķermenis (corpus linguae) – maina stāvokli runājot;
mēles galiņš (apex linguae) – garšas un taustes orgāns.
Garšas receptori
Mēles mugurējā (augšējā) virsmā gļotāda veido garšas kārpiņas, kuras kalpo kā garšas receptori.
Ir 4 tipu garšas receptori:

sēņveida (papillae fungiformes) – mēles galā kā sārti punkti (izteikti bērniem) – salds;
valnīšveida (papillae vallatae) – uz robežas starp sakni un ķermeni, vislielākās;– rūgta;
lapveida (papillae foliatae) –mēles malās, vāji attīstītas, īpaši bērniem – skābu;
diegveida (papillae filiformes)– visā mēles virsmā, daļēji pārragojas, ja ir funkcionāli traucējumi gremošanas sistēmā – mēle kļūst balta ( īpaši pie kuņģa saslimšanām). Tām piemīt daļēji taustes funkcija. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants