Edmunda Veidenbauma dzejā ir daudz pesimisma un bezcerības. Viņš savā dzejā neizpušķoja dzīves īstenību, rakstīja par to, kādu to saskatīja. Dzejā arī izteica savas domas par labuma meklētājiem, kas tiecas pēc slavas un naudas: “Ej un dzenies tik pēc naudas, krāp un blēdī, cik tik jaudas, Skaties tik uz savu labu, rauj no citiem, rauj, kur dabū.” Šo citātu varētu attiecināt uz mūsu valsti. Man īpaši nepatīk tik pesimistiska dzeja, bet tomēr Veidenbauma dzejā ir daudz patiesības.…
