Vērtējums:
Publicēts: 16.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 1.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 2.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 3.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 4.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 5.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 6.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 7.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 8.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 9.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 10.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 11.
  • Referāts 'Vistveidīgo putnu kārta', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Vistveidīgie putni    4
  Mednis    5
  Rubenis    6
  Irbe    8
  Paipala    9
  Vista    10
  Mājas vista    10
  Savvaļas vista    10
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Vistveidīgie ir vidēja lieluma drukni putni ar īsām un spēcīgām kājām. Tiem ir īss, spēcīgs knābis un īsi, plati spārni. Latvijā sastopamas 6 sugas, 5 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Vistveidīgo apspalvojums parasti ir maskējoši brūnraibs. Tēviņiem gan ir košāks tērps nekā mātītēm. Spārni šiem putniem ir īsi, noapaļoti, tie lido smagi un no zemes tie paceļas ar troksni. Kājas četrpirkstainas, ar lieliem nagiem un biezi apspalvotas. Mednis - Tetrao urogallus
Mednis ir lielākais vistveidīgais putns Latvijā. Medņu gaiļi ir gandrīz divas reizes lielāki par vistām (tēviņiem ķermeņa svars pārsniedz 4 kg). Mednis ir samērā liels putns ar spēcīgām kājām un knābi. Tādēļ katram dzimumam ir atšķirīga ekoloģija un tie izmanto dažādus biotopus. Vistas ziemā vairāk uzturas jaunākos un biezākos mežos, gaiļi dod priekšroku vecākām priežu vai jauktām audzēm ar egles piejaukumu. Ligzdo parasti riesta tiešā tuvumā. Īpašs ir medņa riests. Riests notiek vakarā. Vēlāk, kad pielido mātīte, tēviņš nolaižas zemē un pārojas. Kopš 20. gadsimta sākuma medņu skaits Latvijā nepārtraukti samazinās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants