Vārdu globāls pašu par sevi sabiedrībā lietojam visdažādākajos kontekstos, un nav vairs tādas tēmas, par kuru runājot, nevarētu iestarpināt šo vārdu. Šis process dod iespēju valstīm, korporācijām, uzņēmumiem un organizācijām dibināt savstarpēji izdevīgus kontaktus, kas nodrošinātu sadarbību ne vien atsevišķu valstu starpā, bet aptvertu lielāko daļu pasaules valstu, veidojot savstarpējas atkarības ķēdi. Viens no vairākiem globalizācijas mērķiem ir vienkāršošana - tā ļauj veikt dažādas citas, it kā globalizācijas procesiem pakārtotas darbības, neiesaistot tajās ne valstu institūcijas, ne sabiedrību, ja vien globalizācijas procesi tiešā veidā neskar tās intereses.
No vienas puses globalizācija ir pasaules rūpniecības ražošanas tehnoloģiju un visu komunikāciju veidu izplatība – tirdzniecībā, kapitālā, ražošanā un informācijā. Tas palielina kustību caur robežām, kas ir pirms-mūsdienīgo jaunu tehnoloģiju sabiedrību izplatības sekas. Mēs dzīvojam globalizācijas gadsimtā, gandrīz katra valsts šodien ir industrializēta.1
Jau kopš laika gala cilvēce ir mēģinājusi skatīties plašāk, meklēt plašākus apvāršņus. Jau senie ēģiptieši saprata, ka piederot lielākām teritorijām, rodas lielākas ietekmes iespējas. Lielā Zīda ceļa eksistence apliecināja cik svarīga un nozīmīga ir tirdzniecība ne tikai savas valsts robežās, bet arī divu pasaules daļu robežās. To izprata arī tās tautas, kas centās pakļaut Jauno Pasauli, jo pavērās lieliskas tirdzniecības iespējas. Tātad jau senatnē pastāvēja apziņā, ka nepieciešams dzīvot pasaules mērogā, proti, globāli. …
