Šūnas ķīmiskais sastāvs: 1)98% šūnā ir organogēnie ķīm el. (C H O N) 2)makroķīmiskie elementi-šūnā sastopami relatīvi daudz>0.01% (Na Cl Ca) tie nosaka šūnas osmotiskās īpašības, membrānas uzbudināmību. Ca-piedalās asinsreces mehānismā, ietilpst zobu emaljas un kaulu sastāvā, regulē muskuļu kontrakcijas. 3)mikroķīmiskie elementi-šūnā sastopami relatīvi maz<0.01%, tie piedalās šūnas dzīvības procesu regulācijā, trūkums izsauc funkciju traucējumus. Fluors-ir nepieciešams zobu emaljas veidošanai. Broms-regulē miega centru darbību miega laikā. Jods-nepieciešams vairogdziedzera hormonsintēzei, jo šis hormons regulē ķīmisko reakciju norises ātrumus šūnā. Ķīmiskie elementi veido vielas: 1.neorganiskās – ūdens, minerālsāļi 2.organiskās – olbaltumvielas, lipīdi, ogļhidrāti, vitamīni, hormoni, enzīmi, nukleīnskābes(DNS,RNS), ATP.
Ogļhidrāti – organiskās vielas, kas šūnās sastopamas 0.2-2%. Augu šūnās to ir daudz vairāk, jo fotosintēze saražo galvenokārt ogļhidr., bet dzīvnieku šūnās ogļhidr ir ļoti maz, jo tos šūna izmanto enerģijas resursu iegūšanai. Dzīvnieki uzņem ogļh ar augu valsts barību, jo paši tos nesintezē. Ogļihdr klasificē monosaharīdos, oligosaharīdos un polisaharīdos. (ogļh nekad nav slāpeklis). …
