Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Eseja 'NATO un Krievija. Attiecību perspektīvas pēc Lisabonas samita', 1.
  • Eseja 'NATO un Krievija. Attiecību perspektīvas pēc Lisabonas samita', 2.
  • Eseja 'NATO un Krievija. Attiecību perspektīvas pēc Lisabonas samita', 3.
  • Eseja 'NATO un Krievija. Attiecību perspektīvas pēc Lisabonas samita', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Kopš Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dibināšanas – tālajā 1949.gadā – pusgadsimtu sabiedrībā pastāvēja stereotips: NATO un Krievijas Federācija (KF) ir pretinieki, kuru veiksmīgas savstarpējās sadarbības retie uzliesmojumi ātri nodziest, jo ir caurvīti ar meliem, katras puses savtīgumu un apslēptu naidu. NATO un Krieviju nošķir pagātnes rēgi, vēsturiskais faktors, kā arī NATO izveidošanas mērķis – valstu pasargāšana no PSRS agresīvās ekspansijas, jo arī mūsdienās KF ir spiesta būt atbildīga par Padomju Savienības pretrunīgi vērtējamām darbībām. Pagātnes notikumi radījuši šķēršļus NATO un Krievijas veiksmīgu attiecību izveidošanai, tomēr vērts atzīmēt dažus 20. gadsimta notikumus, kad Alianse veiksmīgi sadarbojās ar PSRS, un vēlāk arī ar KF, kopīgo mērķu sasniegšanai. 20.gs. 60.tajos gados PSRS ar NATO uzsāka sarunas par kodolieroču ierobežošanu. Pēc PSRS sabrukuma sadarbība starp Krieviju un NATO kļuva pamanāmāka. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants