Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Brīvība', 1.
  • Eseja 'Brīvība', 2.
  • Eseja 'Brīvība', 3.
  • Eseja 'Brīvība', 4.
  • Eseja 'Brīvība', 5.
  • Eseja 'Brīvība', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Brīvība. Būt kā putnam gaisā. Būt kā zāles stiebram vējā. Kā jūras vilnim, sitoties pret krauju, kā zibens ceļam negaisa laikā, kā vārdam diskusijas laikā. Brīvība iet tur un darīt to, kas ienāk prātā vai sirdī, taču ievērojot zināmu robežu. Tāpat kā cilvēktiesības, brīvība iet kopsolī ar citām pamattiesībām. Tev pieder cilvēktiesības tik tālu, cik tās nepārkāpj citu cilvēku tiesības. Brīvība kā sauklis – man ir brīv’ to darīt!
Doma par to, kas ir brīvība, nodarbinājusi cilvēku prātus gadsimtiem ilgi; šim jautājumam pretoties nav spējuši ne filozofi, ne rakstnieki, ne citu profesiju pārstāvji. Taču cik pasaulē filozofu – tik arī atbilžu. Iepazīstoties ar vairāku filozofu pamatnostādnēm un darbiem par brīvības tēmu, man vistuvāk šķita J.G.Fihtes atziņa, ka “Brīvība apvieno sevī patstāvību, pārliecību par saviem spēkiem un rīkošanos pēc principa: visu dari pats! Īsta tikumība liek katrā cilvēkā saskatīt brīvu būtni, liek katram saskaņot savu brīvību ar cita brīvību.” Šajā atziņā ir izteikts arī tas, ko es, mēģinot definēt brīvību, teiktu. Vienmēr, izdzirdot vai domājot par šo vārdu, prātā nāk visdažādākās asociācijas un neviena skaidra definīcija, kas tad tas īstenībā ir. Šķiet, tas ir tāpēc, ka brīvībai ir tik daudz variāciju, formu, pakāpju un līmeņu, ka pats vārds “brīvība” neizsaka to galveno – brīvības daudzveidību vienlaikus ar tās nepieciešamību un vitalitāti. Ja man būtu jādefinē, kas ir brīvība, es to darītu, balstoties uz cilvēktiesību dokumentiem – katra cilvēka brīvība, tāpat kā tiesības, beidzas tur, kur sākas cita cilvēka brīvība (tiesības).
Brīvība ir stāvoklis, kad cilvēka griba, vārds, rīcība, kustība, apziņa, doma un izvēle nav ierobežoti un katrs pats ir spējīgs lemt par sevi, rīkoties vai nerīkoties, domāt, sapņot, cerēt par nākotni un tagadni, kā arī uzticēties, ka šis stāvoklis būs ilgstošs. “Ilgstošs” ir plašs jēdziens, kas atkarīgs no cilvēka izpratnes – cilvēka dzīves, paaudzes, dinastijas vai gadu tūkstoša garumā – tas nav tik svarīgi, taču svarīgi, lai būtu šī paļāvība, ka brīvība nav kā sniega pārsla uz siltas rokas – ka tā neizgaisīs pāris mirkļu laikā, bet pastāvēs tik ilgi, lai ļautu izbaudīt neierobežotību un iespējas. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants