Būšana mājās jau trīs nedēļas vēl vairāk mani mudina domāt, cik svarīga ir mīlestība. Tiesa, man apkārt ir mana ģimene, taču būšana vienā un tajā pašā vidē pārāk ilgi garlaiko un neuzlabo emocionālo stāvokli. Es esmu pilnībā nodrošināts materiāli, man ir silta pajumte, iespēja paēst jebkurā brīdī, dažādas izklaides iespējas: internets, datorspēles, gleznošana, tomēr tās mani nepadara pilnīgi laimīgu. Šajā brīdī man pietrūkst savu klasesbiedru un draugu, kurus es nevaru satikt. Taisnība gan, ka man ir iespēja ar viņiem sarakstīties vai kā citādāk sazināties ar interneta palīdzību, taču tas it nemaz nav salīdzināms ar cilvēcisku kontaktu, jo man nepatīk sazināties digitāli ne ar vienu.
Lai arī cik ļoti cilvēkus nepiesaistītu naudas milzīgais spēks, tas nav bezgalīgs. …
