Piemēram: 3 gadus notiek studijas, 1 gadu jāraksta akadēmiskais darbs. Savukārt citā lietā esam priekšā – Slovēnijā, obligātā izglītība ir bez maksas, taču pašiem ir jāpērk mācību grāmatas un jāsedz ēdināšana. Arī stundas ilgums atšķiras, Latvijā mācību stunda ilgst 40 minūtes, par kurām varam dzirdēt sūktīšanos, taču Slovēnijā tās ir 45minūtes. Būtiska atšķirība ir vidusskolas posmā. Lai iestātos vidusskolā, Slovēnijā, tiek izvērtēti pamatsskolas beigšanas rezultāti, jo vidusskolas uzņemšana ir ierobežota. Kamēr Latvijā, skolas ver ciet, pārāk mazu bernu skaita dēļ. (Eurydice,99) Jāsaka, ka atšķirības līdz vidusskolas posmam, starp Latviju un Slovēniju, nav tik krasi atšķirīgas, taču aplūkojot pēdējo gadu pētījumus, augstsskolu izglītibas jomā, nākas secināt, ka Latvija šajā ziņā krasi atšķiras. Krasi atšķiras, gan studentu skaits, gan zinātnisko publikāciju skaiti un pat lektoru atalgojums. Redzajamā attēlā (1.attēls) redzama, zinātnisko publikāciju / žurnālu skaits uz 10 000 cilv.(Laika posmā no 2007. – 2013.g.) Kas apliecina, ka Latvijas valsts diemzēļ, pāris soļus atpaliek no Slovēnijas. …
