-
Pārsegumu klasifikācija un raksturojumi
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Izmantojamie būvizstrādājumi | 5 |
| 1.1. | Koksne | 5 |
| 1.2. | Betons | 5 |
| 1.3. | Stiegrojums | 6 |
| 1.4. | Dzelzsbetona paneļus | 6 |
| 1.5. | Terauda profili | 7 |
| 2. | Būvelementa konstruktīvie risinājumi | 8 |
| 2.1. | Koka pārsegumi | 8 |
| 2.2. | Dzelzsbetona pārsegumi | 9 |
| 2.2.1. | Monolīti dzelzsbetona pārsegumi | 9 |
| 2.2.2. | Saliekami dzelzsbetona pārsegumi | 14 |
| 2.3. | Pārsegumi pa metāla sijām | 16 |
| Izmantoto informācijas avotu saraksts | 20 | |
| Pielikums | 21 |
Ka norobežojošām konstrukcijām pārsegumiem jānodrošina nepieciešamā skaņas un siltuma izolācija. Skaņas izolāciju nodrošina, iestrādājot elastīgus materiālus starp pārsegumiem un sienam, starp pārsegumiem un grīdām, kā arī noblīvējot šuves starp pārsegumiem. Siltumizolāciju izveido bēniņu un pagrabu pārsegumiem no viegliem efektīviem siltumizolācijas materiāliem.
Pārsegumiem ir jābūt ugunsdrošiem un ilggadīgiem, ko panāk pareizi izvēloties pārseguma materiālus un konstrukciju atbilstoši ēkas ugunsdrošības un ilgizturības pakāpei. Tie jāveido ar minimālo konstruktīvo augstumu, jo no tā atkarīgs visas ēkas augstums un celtniecības izmaksa. Parasti dzīvojamās un sabiedriskās ēkas pārsegumus kopā ar grīdas konstrukciju veido 20–30 cm augstus.
Pārsegumiem pēc iespējas jābūt industriāliem un unificētiem. Materiālu un darbaspēka izlietojums pārsegumu izgatavošanā un montāžā raksturo to ekonomiku, jo starpstāvu pārsegumu izmaksa ir 18–20 % no ēkas celtniecības izmaksās, bet darbietilpība – 20–25 % no būves kopējās darbietilpības.
Bez tam dažādiem pārseguma veidiem ir jāatbilst speciālā prasībām, kas ir atkarīgas galvenokārt no tehnoloģiskiem procesiem, kādi notiek telpās. Telpu pārsegumiem, kurās noris tehnoloģiski procesi saistīti ar ūdeni, jābūt ūdens necaurlaidīgiem, bet telpās, kur izdalās gāzes, pārsegumiem jābūt gāzes necaurlaidīgiem.…
Ieskaites referāts arhitektūras projektēšanā
