Šajā gadījumā starpniekam ir pilnībā jāaizmirst savs subjektīvais skatījums uz problēmu. Jāizslēdz savas kā trešās puses intereses. Būtībā tam ir jāaizmirst jebkādas citas interese, tam ir jāpievēršas tikai šo valstu mērķiem.
Protams, ikviena konflikta ideālais atrisinājums ir kompromiss, kad abas iesaistītās valstis iegūst to, ko tās sākotnēji ir vēlējušās. Tomēr šāds iznākums reti kad ir iespējams. Visbiežāk vienai no valstīm nākas piekāpties vairāk, rezultātā viena valsts mazliet vairāk ir ieguvēja, nekā otra. Starpnieka uzdevums, aplūkojot situāciju, ir pārliecināt valstis, ka piekāpšanās, nevis strikta nostāja vienā vai otrā jautājumā var risināt konfliktu.
Kopumā redzams, ka ideālam starpniekam ir jāatbilst vairākām īpašībām. Tam ir jābūt uzticamam, objektīvam, tam ir jāpārzina valstu attieksme, nostāja, mērķi un vēlamais rezultāts, būtībā jāvelta pilnīgi visa uzmanība uz konflikta atrisināšanu. Tikai gadījumā, ja starpnieks atbilst šādiem nosacījumiem un īpašībām, konfliktā iesaistītajam valstīm ir patiesi liela iespēja sasniegt savus mērķus.
…
