Notekūdeņi un notekūdeņu radītais piesārņojums Daugavas baseinā

Notekūdeņi veidojas cilvēka darbības rezultātā ūdenim piejaucoties dažādiem piemaisījumiem, un no atmosfēras nokrišņiem, kuri jānovada no teritorijas.
Aizvien aktuālāka kļūst ūdeņu piesārņošanas problēma. Dabas ūdeņi var būt piesārņoti arī dabiskā stāvoklī, taču dabiskais piesārņojums ir neliels. Tāpēc ar ūdeņu piesārņojumu, galvenokārt, saprot antropogēno piesārņojumu. Ūdeņu piesārņojuma avoti ir dažādi. Lielu piesārņojumu dod dažādie notekūdeņi, kas ieplūst ūdenstilpēs. Līdz ar rūpniecības attīstību palielinājies notekūdeņu daudzums un to koncentrēšanās atsevišķās vietās. Tādu pašu situāciju izraisīja arī straujais pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums.
Saskaņā ar valsts statistikas datiem 2005.gadā Latvijā radīti 244 miljoni m3 notekūdeņu, no kuriem 76 % tika attīrīti atbilstoši prasībām, 12 % tika daļēji attīrīti, bet 6,3 miljoni m3 vai 2,6 % tika ievadīti dabiskajās ūdenstecēs bez attīrīšanas.
Pēdējos desmit gados kopējais notekūdeņu apjoms ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, bet neattīrīto notekūdeņu apjoms ir krities četrkārtīgi. 2005. gadā Latvijā bija apmēram 451 mehāniskās, 6 ķīmiskās un 964 bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. No tām attīrīšanas ierīcēm, kas veic bioloģisko attīrīšanu, ap 720 pielieto aktīvās dūņas. Citas attīrīšanas tehnoloģijas, ieskaitot biofiltrus un bioloģiskos dīķus, Latvijā tiek pielietotas samērā reti.
Atbilstoši sarunās ar Eiropas Savienību panāktajiem pārejas periodiem notekūdeņu attīrīšana lielajās pilsētās (iedzīvotāju skaits lielāks par 100 000) tiks sakārtota līdz 2008. gada beigām, apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 10 000 līdz 100 000 ‑ līdz 2011. gadam, bet apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 2 000 līdz 10 000 ‑ līdz 2015. gada beigām. Tāpēc vēl turpinās darboties neatbilstošas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vai pat tikai mehāniskās attīrīšanas iekārtas, tiks izmantotas arī izsmeļamās bedres un septiskās tvertnes. Daudzās mazajās attīrīšanas ierīcēs ir ekspluatācijas grūtības, nepieciešams ēku un ietaišu remonts vai visu attīrīšanas ierīču rekonstrukcija.
Vecākās kanalizācijas sistēmas pārsvarā ir jauktas, tas ir, tajās tiek savākti gan kanalizācijas, gan nokrišņu ūdeņi. Atsevišķas sistēmas kanalizācijas un nokrišņu ūdeņiem veidotas tikai pēdējos divdesmit gados. Pēc 2005. gada datiem centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgušies ap 77 % iedzīvotāju pilsētās (Rīgā virs 90 %) un apdzīvotajās vietās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000.…