Administratīvās tiesības vēsturiski radās līdz ar valsti. Valsts attīstība sekmēja administratīvo tiesību attīstību un tās kalpoja valsts un sabiedrības savstarpējo attiecību regulēšanai. Valsts noteica administratīvās tiesības, bet arī tiesības noteica valsts virzību. Administratīvās tiesības kā sabiedrisko attiecību regulators visās valstīs ir ieņēmušas un turpina ieņemt vienu no vadošajām vietām citu tiesību nozaru vidū. Un tas ir objektīvi nosacīti, jo nav citas iespējas kā realizēt likumdevēja gribu, kas izteikta likumos. Tikai, izpildot likumos paredzēto, realizējot izpildvaru, ir iespējams sakārtot attiecības, lai nodrošinātu valsts, sabiedrības un individa attīstību tiesiskā valstī.
Administratīvo tiesību zinātnes sasniegumi valstī vienmēr tika izmantoti tiesību aktu pilnveidei. Reālās dzīves nosacījumi kontekstā ar pētījumiem juridiskās zinātnēs deva pamatu stabilam tiesību iedalījumam - vispārējās administratīvās tiesībās un speciālās administratīvās tiesībās, kuras ar valsts izpildvaras palīdzību reglamentē un nokārto sabiedrības iekšējās kārtības un labklājības jautājumus.
Administratīvās tiesības ir tā tiesību nozare, kura regulē administratīvo iestāžu darbību, tām realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas. Administratīvo tiesību definīcijas parasti atspoguļo valstī valdošās tiesību doktrīnās visplašāk izplatīto viedokli, kas bāzējas vai nu uz administratīvo tiesību normām, vai nu uz administratīvo tiesību zinātnes atziņām. Parasti tiek lietots "administratīvo tiesību avotu" apskats, analīze un tad formulēts dotās tiesību nozares definējums.…
