Aptuveni 1906. gadā Purvītis devās uz Rēveli (Tallinu) un kļuva par zīmēšanas skolotāju Rēveles reālskolā. Šajā laikā Purvīša daiļradē parādījās pirmie pilsētas skati ("Rēvele miglā"). 1909. gadā Purvītis kļuva par Rīgas Pilsētas mākslas skolas direktoru un vadīja skolu līdz Pirmajam Pasaules karam.
1944. gadā Vilhelms Purvītis emigrē caur Dancigai uz Vāciju, kur pavada atlikušo dzīves daļu.
Purvīša darbi izstādīti Parīzē, Berlīnē, Londonā, Drēzdenē, Diseldorfā, Vīnē, Ķelnē, Leipcigā. Daudzus no saviem darbiem mākslinieks publiskajās izstādēs vispār nerādīja - rūpīgi krāja tos savā dzīvoklī, kur tie 2. Pasaules kara laikā aizgāja bojā.
Vilhelma Purvīša gleznošanas stils
Purvītis uzskatāms par izcilu ainavistu, kurš iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Viņa darbi ir stilistiski daudzveidīgi, tajos jaušami plenēra reālisma, impresionisma, jūgendstila, postimpresionisma, ekspresionisma iespaidi. Viņš pirmais pēc Federa konsekventi pievērsās dabas tēlojumam.…
