Sociālā gerontoloģija ir veidojusies uz socioloģisko un gerontoloģisko pētījumu bāzes. Tajā tiek pētītas cilvēku novecošanas problēmas sabiedrībā saistībā arī ar daudzām citām sabiedrisko zinātņu nozarēm. Pētījumos par vecu cilvēku stāvokli sabiedrībā, dažādās valstīs un dažādos laikmetos ir atklājies, ka arī attieksme pret veciem cilvēkiem ir bijusi visai dažāda – sākot ar cieņas izradīšanu un beidzot ar viņu iznīcināšanu. Šīs attieksmes pamatā ir veco cilvēku sociālās lietderības un viņu pieredzes izvērtējums. Dažās civilizācijās attieksme pret vecumu un vecākiem cilvēkiem ir saistījusies ar gudrību, kad vecie tika cienīti un viņiem bija priviliģētāks stāvoklis sabiedrībā.
Sociālās gerontoloģijas intereses objekts ir:
• sabiedrības kultūra: noteikt veco cilvēku vietu sabiedrībā, uzraudzīt viņu veselības stāvokli un labklājību;
• sociālās pārmaiņas: sociāli psiholoģiskie novecošanas aspekti, kad agrāk iegūtās zināšanas laika gaitā izrādās novecojušas, vedinot noskaidrot veco cilvēku lietderību;
• darbs un aiziešana pensijā: kādu ietekmi uz veco cilvēku atstāj viņa atlaišana no darba, un kā tas ietekmē viņa garīgo veselību, kādiem darbiem viņš vēl var būt noderīgs.…
