Pirmās ziņas par iespējamiem latviešu senčiem – aistiem – nāk no ievērojamā romiešu vēsturnieka Tacita darba „De origine et situ Germanorum” („Par ģermāņu izcelsmi un stāvokli”) jeb vienkārši „Ģermānija”. Mūsdienās lielākā daļa pētnieku atbalsta viedoklis, ka tie bijuši senie balti. Tomēr ir arī uzskats, ka vārds „aesti” (aisti) apzīmējis vienkārši tālu austrumos dzīvojošus cilvēkus. Taču tādā gadījumā tas nevarētu būt latīņu cilmes vārds, jo latīniski austrumus apzīmē vārds – „oriens”. Acīmredzot, šādā gadījumā tam jābūt indoeiropiešu cilmes vārdam. Mūsdienās šis vārds ir saglabājies Igaunijas valsts nosaukumā – „Eesti”, kaut gan pēc Tacita dotajām ziņām par aistu līdzību ar svēbiem (kas dzīvoja Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastēi) drīzāk viņi dzīvojuši vairāk uz dienvidiem no mūsdienu Igaunijas teritorijas. Interesants ir arī jautājums par to, vai Tacits aistus uzskatīja par vienu no ģermāņu ciltīm, vai kādu atšķirīgu etnisko grupu.…
