7. Izvērtējiet Kebēta un Simmija pretargumentus Sokrata dvēseles nemirstības pierādījumiem! Vai kāds no tiem, jūsuprāt, ir stiprāks par Sokrata sniegtajiem argumentiem?
Simmija pretarguments Sokrata dvēseles nemirstības pierādījumiem ir sekojošs. Viņš izvēlas analoģiju ar liru un tās stīgu skaņojumu. Viņš to dara diezgan pamatoti, jo saka, ka skaņojums uzskaņotā lirā ir kas neredzams, neķermenisks, kaut kas ļoti skaists un dievišķīgs, bet pati lira un tās stīgas ir ķermeņi – ķermenisks, salikts, zemei tuvs un radniecīgs mirstīgajam. Ja nu lira tiktu sadauzīta, tad nevarētu apgalvot, ka skaņojumam joprojām jāeksistē, līdzīgi tam, kā to par ķermeni un dvēseli apgalvo Sokrats, sakot, ka ķermenim mirstot, dvēsele tomēr neizdziest un nepazūd nebūtībā.
Kebēta pretarguments ir sekojošs. Viņš izvēlas analoģiju ar vecu audēju un apmetņiem, ko tas noaudis un dzīves laikā novalkājis. Proti, vecais audējs ir domāts kā dvēsele, bet apmetņi kā ķermeņi, ko dvēsele noaudusi un novalkājusi. Kebēts iziet no pieņēmuma, ka audējam (dvēselei) tomēr kaut kad ir jāiet bojā, pie tam pirms viņš (dvēsele) ir paspējis novalkāt savu pēdējo apmetni (ķermenis), jo vienīgi tad, kad dvēsele gājusi bojā, ķermenis parāda savu dabisko vājumu un ātri iznīkst sapūstot.
Lai arī abi šie pretargumenti ir diezgan vienādi spēcīgi, tomēr, šķiet, ka Kebēta pretarguments ir atzīstams par stiprāku par argumentiem, ko sniedz Sokrats, jo Kebēta arguments satur tomēr arī kādu daļu saprātīguma. Proti, viņš saka, ka neviens neko nezina par atdalīšanos no ķermeņa un nāvi, kura nes dvēseles bojāeju, jo nevienam nav iespējams to manīt.
…
