Cilvēces tālāka attīstība lielā mērā ir atkarīga no jaunās paaudzes audzināšanas. Mainoties sabiedrības vajadzībām mainās arī audzināšanas metodes. Nav viena vides modeļa, kas būtu attiecināms uz ikvienu bērnu, nav arī universālas metodes, lai vienādi apmācību ikkatru skolēnu, jo skolēnu uztveres spējas un iegaumēšana ir stipri atšķirīgas. Taču skolotāju uzdevums ir piedāvāt katram skolēnam attīstīt viņa talantus savu spēju robežās.
Pedagoģijā laika ritumā ir radušās jaunas idejas cilvēka audzināšanā. Skaidri ir redzams, ka ar tradicionālo bērnudārzu un skolu vairs nepietiek, lai apmierinātu bērna un jauna cilvēka vajadzības. Mūsdienu civilizācija cilvēkiem izvirza jaunas prasības un ir nepieciešama izglītojošo iestāžu pārstrukturēšana.
Ir attīstījušās un arī mūsdienās pastāv un tiek pielietotas alternatīvās izglītības metodes.
Vārds alternatīvā pedagoģija/izglītība nozīmē vairāku personību devumu pedagoģijā, kuru raksturo kā kaut ko oriģinālu, nebijušu, nozīmīgu visā pasaulē. Arī Latvijā arvien vairāk uzkrājas pieredze izglītības alternatīvo teoriju pielietošanā praksē. Ar tām strādā gan atsevišķās skolās, gan bērnudārzos, gan individuāli.…
