Cilvēki jau tālā senatnē bija iemācījušies izmantot dažus dabas resursus. Tie lietoja ūdeni, apstrādāja zemi kā mācēja. Vēlāk tie izmantoja jūru tirdzniecības sakariem. Bez resursiem nav iedomājama tagad arī mūsu ikdiena. Cilvēka dzīve nav tāda brīža, kad viņš neizmantotu kādus resursus. Ikdienā mēs elpojam, ēdam, ģērbjamies, tādejādi izmantojam gan dabas dotos resursus, gan cilvēka ražotās preces un pakalpojumus, varētu teikt, cilvēku ražotos resursus. Dažus resursus mēs varam izmantot jau esošā veidā, bet pārējais jārada pašiem. Tie visnotaļ nosaka cilvēces sociālo un ekonomisko progresu. Protams, cilvēku vajadzība pēc dažādiem dabas resursiem nav vienāda, bet tie ir svarīgi cilvēku populācijas izdzīvošanai un attīstībai. Pasaulē nav tādas valsts, kurā nebūtu kaut viena veida dabas resursu, protams, arī tad, ja resursu ir maz, valsts nav nolemta nabadzībai. Tās valstis atrod citu pieeju kā veidot gan ekonomisko, gan sociālo stāvokli attiecībā pret citām valstīm.
Latvijā nozīmīgākie dabas resursi ir meži, kūdra un ūdens krājumi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un jūras bagātības, kā arī kaļķakmeņi, māls, dolomīti, ģipsis, grants, smilts.…
