Kad varēšu pilntiesīgi piedalīties satiksmē kā automašīnas vadītāja, gaidīju jau no kādiem 10 gadiem. Noteikums, ka automašīnu var vadīt tikai iegūstot autovadītāju apliecību, soda mēri, ko piespriež neatļauti vadot automašīnu, kā arī iespējas ko sniedz automašīna, vieglāka, ērtāka nokļūšana no punkta A uz B, laika ietaupīšana, kā arī vieglāk darba iegūšana un automašīnas iegūšana savā īpašumā, šie bija galvenie motivatori manā ceļā uz mērķa sasniegšanu.
Ņemot vērā A.Maslova motivācijas teoriju, vadītāju apliecības iegūšana, pēc manām domām, tā bija ierindojam sociālās vajadzības apmierināšanā un arī nedaudz vajadzībā pēc atzīšanas.. Mans sociālais statuss mainījās, es biju autovadītāja un 18 gadu vecumā jau tiku pie jaunas mašīnas, kas manu draugu pulkā bija ievērojams notikums, tātad tika apmierinātas gan sociālās vajadzības, gan atzīšanas vajadzības.…
