1. jaut. Kā Dirkheims definē pašnāvību?
Viņš uzskata, ka pašnāvība ir jebkurš nāves gadījums, kad cilvēks iet bojā kādas viņa paša veiktas darbības dēļ. Šīs darbības viņš iedala – pozitīvajās (ja, piem., cilvēks sev iešauj) un negatīvajās (ja, piem., atsakās ēst un tas noved pie indivīda nāves). Vienīgi viņš nonāk pretrunās – kas ir gadījumā, ja cilvēks pats neapzinās, ko dara un tādējādi nogalina sevi. Tad viņš secina, ka par pašnāvību var saukt tikai tādu nodarījumu, kas izdarīts, apzinoties savu darbību un tās sekas, tātad pašnāvības ir visi tie nāves gadījumi, kad indivīds veic jebkādu pozitīvu vai negatīvu darbību, zinot, ka rezultāts būs viņa nāve.
2. Kādus pašnāvību cēloņus Dirkheims apskata, kā viņš tos klasificē?
Viena viņa teorija vēsta, ka nevar klasificēt pašnāvību cēloņus, jo katrai pašnāvībai ir savs cēlonis. Otrs variants bija ņemt par pamatu statistiku un tad skatīties, kādi pārsvarā mēdz būt iemesli, bet šo domu viņš noraidīja, jo nevar uzzināt patiesos iemeslus un motīvus. …
