No cilvēktiesību viedokļa, pieņemot šādus grozījumus, tie būdu nekorekti, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Ternovszky v. Hungary (pieteikuma Nr.67545/09)6, kurā teikts: „(..) tiesības uz abortu vērtējamas kā sievietes tiesības uz dzīvību, cieņas aizsardzību, brīvību, drošību, vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu veselības aprūpē, tāpat privātās un ģimenes dzīves aizsardzību, ietverot personas lēmuma kļūt par vecākiem vai nē, respektēšanu.” Manuprāt, daudzas Latvijas sievietes pilnīgi atbalstītu šajā spriedumā izteiktos argumentus un būtu pret šādiem grozījumiem un darītu visu iespējamo pret to realizēšanu. Panākot sev labvēlīgu rezultātu, arī varētu novērot tiesību un politikas mijiedarbību, bet no otras puses, kur tiesības ietekmē politiku. Attiecīgi cilvēktiesības, kā visaptverošas tiesības, kuras nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, būtu augstākstāvošas attiecībā pret likumdevēja politiskajiem uzskatiem.
Tagad, kad esmu izanalizējis politikas un tiesību mijiedarbību uz sevis izvēlētās situācijas piemēra pamata, es varu atbildēt uz abiem jautājumiem, par kuriem minēju paša darba sākumā. Nevar noteikt, kas ir svarīgāk, politika vai tiesības, jo šīs divas lietas ir atkarīgas viena no otras un cieši saistītas. Politika tiek realizēta ar tiesību palīdzību, savukārt tiesības var gan ietekmēt politiku, gan būt ietekmētas no politikas.
…
